WITHIN
Gusty Ferro (BR)
16/07- 01/08/2026
Mēneša garumā Tu izmantoji DOM galeriju kā studiju, eksperimentējot ar telpu un veidojot vietai pielāgotu instalāciju. Zīmēšana ir Tavas prakses pamatā, un tajā izpaužas vēlme riskēt, izmēģināt jaunus virzienus, mākslas radīšanai pieiet starpdisciplināri un nelineāri. Vai vari pastāstīt par šo procesu?
“Es domāju par zīmēšanu paplašinātā nozīmē. Es to saistu ar staigāšanu un pilsētas izpēti, sekošanu vēlmju līnijām un apmaldīšanos. Ceļošanā ir kaut kas no skatīšanās ar svešinieka acīm. Es vēroju, kā publiskajā telpā tiek radīti risinājumi, izmantoti materiāli un veidotas konstrukcijas, kas līdzinās arhitektūras protēzēm. Mani īpaši piesaista metāla caurules un margas, izliektas un saliektas konstrukcijas, kas aptver arhitektūru un uz mirkli rada animēta tēla iespaidu.
Mani darbi atrodas vizuālās mākslas un eksperimentālās mūzikas krustpunktā. Es sāku strādāt galerijā, lai radītu apstākļus savai skaņas praksei. Grafiskās zīmes, kas veidotas tieši uz sienām un griestiem, aktivizē telpu un rada abstraktu stāstījumu, kas savukārt ietekmē manus skaņas meklējumus. Es praksē variēju starp skaņu un telpiskiem darbiem. Viens ietekmē otru.
Riska uzņemšanās ideja ir saistīta ar noteiktu noskaņojumu. Vienā brīdī es domāju par to, kas mani mudina radīt, un dodu vietu neapzinātai vēlmei. Citā brīdī es nedaudz attālinos un domāju par ‘otru’ – par auditoriju, kuru aicinu telpā, un par to, ko vēlos tai parādīt. Es domāju par ievainojamību – par sekošanu ceļam, kas vēl nav skaidrs pat man, un vienlaikus dalīšanos šajā procesā ar svešiniekiem. Tomēr galvenā vēlme ir veidot saikni, un darbs darbojas kā tīkls, kā kopīga telpa ievainojamībai.”
Pastāsti vairāk par izstādes nosaukumu WITHIN. Tu aizvēri galerijas galveno ieeju, tādēļ cilvēkiem būs jāiet apkārt namam, jāieiet tā pagalmā un galerijai jāpiekļūst no aizmugures. Tas publikai prasa zināmu piepūli. Kāpēc tieši šāds risinājums?
“Lai nokļūtu iekšā, cilvēkiem šī telpa ir jāatklāj vai jāiepazīst no jauna. Tas, ka galvenā ieeja ir bloķēta, nenozīmē, ka galerija nav pieejama, taču, jā, lai tajā iekļūtu, būs vajadzīga vismaz ziņkāre. Kad apmeklētāji tur nonāk, viņi tiek aicināti apsēsties un novilkt apavus, pirms caur aizkariem doties uz galveno telpu.
WITHIN ir ļoti intīma izstāde. Tajā es rādu savas dienasgrāmatas lappuses un privātus tekstus. Es aicinu cilvēkus ienākt tumšā telpā laikā, kad ārā ir vasara un gaišs. Daudz vairāk es neatklāšu, taču pārdomām par identitāti un izmainītiem apziņas stāvokļiem šajā izstādē ir būtiska loma.”
Mans pēdējais jautājums ir par materiāliem, ko Tu izmanto, un skaņu, ko radi. Pēdējos darbos Tu izmanto perforētas metāla loksnes un kontaktmikrofonus. No kurienes radās interese par tiem?
“Es domāju par iztēlotu vietu ar nosaukumu TRANSMEAD. Tā sauc arī manu eksperimentālajai mūzikai veltīto radio raidījumu platformā rtm.fm. Es dzīvoju dzīvojamā kompleksā Londonas dienvidaustrumos, kas pašlaik tiek pārbūvēts un daļēji nojaukts. Vide ap manu dzīvesvietu ir veidojusi manu pieredzi pilsētā, un viens no materiāliem, kas mani šajā kontekstā interesē, ir perforētais metāls, ko izmanto, lai ‘iežogotu’ tukšas ēkas.
Es sāku eksperimentēt ar šo metāla sietu, pētot tā attiecības ar gaismu un uztveres pārmaiņas, kas rodas atkarībā no izveidotajiem telpiskajiem apstākļiem. Tas maina arī skaņas uzvedību telpā, un tam piestiprinātie kontaktmikrofoni uztver rezonansi un rada feedback cilpas. To es pētu savās dzīvajās performancēs, kurās improvizēju ar modulārajiem sintezatoriem, semplēju lauka ierakstus un savienoju modulācijas un efektus, lai radītu laika nobīdes un granulāru sintēzi.”
Gusty Ferro ir no Brazīlijas, dzīvo Londonā un strādā starpdisciplināri. Ferro darbi pēta attiecības starp arhitektūru un ķermeni, kā arī ikdienas priekšmetu materialitāti, pilsētvides infrastruktūru un pārvietošanās pieredzi. Ferro veido vietai pielāgotas instalācijas, kurās bieži iekļauj skaņu, tēlniecību, zīmējumu un kustīgo attēlu. Ferro studējis laikmetīgās mākslas praksi Royal Academy Schools un School of the Damned Apvienotajā Karalistē, bet iepriekš – vizuālo mākslu Sanpaulu.
Izstāžu izlase: Night Shift, Standpoint Gallery, Londona, 2025; East London Art Prize, Nunnery un Whitechapel Gallery, 2025; Royal Academy Schools Show, Royal Academy of Arts, Londona, 2025; Hello Neighbours, TACO!, Londona, 2024; Turning Into, Royal Academy of Arts, Londona, 2023; Grinding Series, SWG3 Gallery, Glāzgova, 2016; Ground Control, Sé Galeria, Sanpaulu, 2016; Piquetes Anônimos, Paço das Artes, Sanpaulu, 2015; Situação CCSP, Centro Cultural São Paulo, 2010; Encreuament, Institut Français, Barselona, 2010.
Ferro saņēma Janet Paradise Award for Painting 2025. gadā, Andre Dunoyer de Segonzac Hon RA Prize 2025. gadā, Salaman-Seeling Art Prize 2024. gadā un Arts Council England National Lottery Project Grant 2020. gadā.
Grafiskais dizains: Anna Malicka
Izstādi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Foto: Ieva Viese un Gusty Ferro
Gusty Ferro (BR)
16/07- 01/08/2026
Mēneša garumā Tu izmantoji DOM galeriju kā studiju, eksperimentējot ar telpu un veidojot vietai pielāgotu instalāciju. Zīmēšana ir Tavas prakses pamatā, un tajā izpaužas vēlme riskēt, izmēģināt jaunus virzienus, mākslas radīšanai pieiet starpdisciplināri un nelineāri. Vai vari pastāstīt par šo procesu?
“Es domāju par zīmēšanu paplašinātā nozīmē. Es to saistu ar staigāšanu un pilsētas izpēti, sekošanu vēlmju līnijām un apmaldīšanos. Ceļošanā ir kaut kas no skatīšanās ar svešinieka acīm. Es vēroju, kā publiskajā telpā tiek radīti risinājumi, izmantoti materiāli un veidotas konstrukcijas, kas līdzinās arhitektūras protēzēm. Mani īpaši piesaista metāla caurules un margas, izliektas un saliektas konstrukcijas, kas aptver arhitektūru un uz mirkli rada animēta tēla iespaidu.
Mani darbi atrodas vizuālās mākslas un eksperimentālās mūzikas krustpunktā. Es sāku strādāt galerijā, lai radītu apstākļus savai skaņas praksei. Grafiskās zīmes, kas veidotas tieši uz sienām un griestiem, aktivizē telpu un rada abstraktu stāstījumu, kas savukārt ietekmē manus skaņas meklējumus. Es praksē variēju starp skaņu un telpiskiem darbiem. Viens ietekmē otru.
Riska uzņemšanās ideja ir saistīta ar noteiktu noskaņojumu. Vienā brīdī es domāju par to, kas mani mudina radīt, un dodu vietu neapzinātai vēlmei. Citā brīdī es nedaudz attālinos un domāju par ‘otru’ – par auditoriju, kuru aicinu telpā, un par to, ko vēlos tai parādīt. Es domāju par ievainojamību – par sekošanu ceļam, kas vēl nav skaidrs pat man, un vienlaikus dalīšanos šajā procesā ar svešiniekiem. Tomēr galvenā vēlme ir veidot saikni, un darbs darbojas kā tīkls, kā kopīga telpa ievainojamībai.”
Pastāsti vairāk par izstādes nosaukumu WITHIN. Tu aizvēri galerijas galveno ieeju, tādēļ cilvēkiem būs jāiet apkārt namam, jāieiet tā pagalmā un galerijai jāpiekļūst no aizmugures. Tas publikai prasa zināmu piepūli. Kāpēc tieši šāds risinājums?
“Lai nokļūtu iekšā, cilvēkiem šī telpa ir jāatklāj vai jāiepazīst no jauna. Tas, ka galvenā ieeja ir bloķēta, nenozīmē, ka galerija nav pieejama, taču, jā, lai tajā iekļūtu, būs vajadzīga vismaz ziņkāre. Kad apmeklētāji tur nonāk, viņi tiek aicināti apsēsties un novilkt apavus, pirms caur aizkariem doties uz galveno telpu.
WITHIN ir ļoti intīma izstāde. Tajā es rādu savas dienasgrāmatas lappuses un privātus tekstus. Es aicinu cilvēkus ienākt tumšā telpā laikā, kad ārā ir vasara un gaišs. Daudz vairāk es neatklāšu, taču pārdomām par identitāti un izmainītiem apziņas stāvokļiem šajā izstādē ir būtiska loma.”
Mans pēdējais jautājums ir par materiāliem, ko Tu izmanto, un skaņu, ko radi. Pēdējos darbos Tu izmanto perforētas metāla loksnes un kontaktmikrofonus. No kurienes radās interese par tiem?
“Es domāju par iztēlotu vietu ar nosaukumu TRANSMEAD. Tā sauc arī manu eksperimentālajai mūzikai veltīto radio raidījumu platformā rtm.fm. Es dzīvoju dzīvojamā kompleksā Londonas dienvidaustrumos, kas pašlaik tiek pārbūvēts un daļēji nojaukts. Vide ap manu dzīvesvietu ir veidojusi manu pieredzi pilsētā, un viens no materiāliem, kas mani šajā kontekstā interesē, ir perforētais metāls, ko izmanto, lai ‘iežogotu’ tukšas ēkas.
Es sāku eksperimentēt ar šo metāla sietu, pētot tā attiecības ar gaismu un uztveres pārmaiņas, kas rodas atkarībā no izveidotajiem telpiskajiem apstākļiem. Tas maina arī skaņas uzvedību telpā, un tam piestiprinātie kontaktmikrofoni uztver rezonansi un rada feedback cilpas. To es pētu savās dzīvajās performancēs, kurās improvizēju ar modulārajiem sintezatoriem, semplēju lauka ierakstus un savienoju modulācijas un efektus, lai radītu laika nobīdes un granulāru sintēzi.”
Gusty Ferro ir no Brazīlijas, dzīvo Londonā un strādā starpdisciplināri. Ferro darbi pēta attiecības starp arhitektūru un ķermeni, kā arī ikdienas priekšmetu materialitāti, pilsētvides infrastruktūru un pārvietošanās pieredzi. Ferro veido vietai pielāgotas instalācijas, kurās bieži iekļauj skaņu, tēlniecību, zīmējumu un kustīgo attēlu. Ferro studējis laikmetīgās mākslas praksi Royal Academy Schools un School of the Damned Apvienotajā Karalistē, bet iepriekš – vizuālo mākslu Sanpaulu.
Izstāžu izlase: Night Shift, Standpoint Gallery, Londona, 2025; East London Art Prize, Nunnery un Whitechapel Gallery, 2025; Royal Academy Schools Show, Royal Academy of Arts, Londona, 2025; Hello Neighbours, TACO!, Londona, 2024; Turning Into, Royal Academy of Arts, Londona, 2023; Grinding Series, SWG3 Gallery, Glāzgova, 2016; Ground Control, Sé Galeria, Sanpaulu, 2016; Piquetes Anônimos, Paço das Artes, Sanpaulu, 2015; Situação CCSP, Centro Cultural São Paulo, 2010; Encreuament, Institut Français, Barselona, 2010.
Ferro saņēma Janet Paradise Award for Painting 2025. gadā, Andre Dunoyer de Segonzac Hon RA Prize 2025. gadā, Salaman-Seeling Art Prize 2024. gadā un Arts Council England National Lottery Project Grant 2020. gadā.
Grafiskais dizains: Anna Malicka
Izstādi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Foto: Ieva Viese un Gusty Ferro