TROJAS TELES
čugun
01/09-11/09/2021
cilvēks var gleznot zelta zivtiņu, karpu, aci un galaktiku, saldūdens kristietības simbolu, jebkādu dzīvu radību, kura kalpojusi par iedvesmu rokoko amatniekam, kaut kas kristalizējas vai vienkārši pērle gliemežvākā, to visu var, bet kāds noteikti uzgleznos trampu, ruksis iet uz sākumpunktu, iņ un jaņ, iekavās pa galvu maisās tefal panna, tas atgādina reiva seju japāņu tradicionālajā arhitektūrā
reiz sensenā ledusskapī, aiz trejdeviņām banānu un gurķu pļavām, kāds domāja par bruņurupucīti, slimnīcas aizspogulija bija jau aizmirsusies un pļava laidās zem ūdens, kukurūza spraucās ārā no trīsmetrīgajiem viļņiem un ziemā tai apkārt izcirta ālinģi, vienā tiekot miglā slēpjas auksts un samīcīts auto, bet noskrāpētā krāsa nerīt uz nerviem, jāpaēd laima kūka, jāpadzer piparmētru tēja un jāiet peldēt, purvā, sešos no rīta
tas ir īstais laiks, kad pilsētā rakstīt dzeju, un saburzīt, piena pakas kartons slēpj figūru, kāds piedāvā liesmiņu, bet tas nepalīdz, telpiskuma uztvere netīrā spogulī pārceļ starp dimensijām un tas izskatās pēc samīcītā auto spoka, tā ir kā mēbele ko žēl mest ārā un šķiet, ka jāpasargā no putekļiem, bet tā lupata
zem segas kāds brauc ar riteni, cīnās – par sarkano un par zilo, tur kaut kas dzimst, tas ir lūzuma punkts mākonī, kas sastāv no vēnām un artērijām, tā ir atgriešanās pie ritma, kad nav ko teikt, ir pilna mute – tas ir šokolādes un košlenes papīrs, paberzē savu ādu pret to un pret sienu un ir grafiti, kurš stāsta kāda sajūta ir, kad kāds cits aizspieš tev acis
viņa redz, ka mežā notiek kaut kas traks, mēnešreizes un kūla, benzīna kanna nav mušmire, bet ir jēls steiks, viss, kas ir sarkans, tā forma ir pakārtota, tā var būt arī magone, vai komunists, vai džekijs čans
un tad kā zem kažokādas piemeklē miers, tas dziest dabiskā kustībā un nedabiskā krāsā, priecīgā reivā pirmās klases vizuālās mākslas uzdevums par tēmu “tava vasara”
Ieraksts un pieraksts tapis izstādes laikā: par telēm un viņu ganībām stāstīja izstādes apmeklētāji, izdevumā lasāmo, redzamo un klausāmo pierakstīja izstādes autore.
čugun savos darbos mēģina amalgamēt dažādus alķīmijas elementus - miesu, garu, idejas un to ierobežojumus, it īpaši ierobežojumus.
izdevniecība Četrdesmit grādi
izdoti 25 eksemplāri
2022
Foto: Beāte Gredzena
čugun
01/09-11/09/2021
cilvēks var gleznot zelta zivtiņu, karpu, aci un galaktiku, saldūdens kristietības simbolu, jebkādu dzīvu radību, kura kalpojusi par iedvesmu rokoko amatniekam, kaut kas kristalizējas vai vienkārši pērle gliemežvākā, to visu var, bet kāds noteikti uzgleznos trampu, ruksis iet uz sākumpunktu, iņ un jaņ, iekavās pa galvu maisās tefal panna, tas atgādina reiva seju japāņu tradicionālajā arhitektūrā
reiz sensenā ledusskapī, aiz trejdeviņām banānu un gurķu pļavām, kāds domāja par bruņurupucīti, slimnīcas aizspogulija bija jau aizmirsusies un pļava laidās zem ūdens, kukurūza spraucās ārā no trīsmetrīgajiem viļņiem un ziemā tai apkārt izcirta ālinģi, vienā tiekot miglā slēpjas auksts un samīcīts auto, bet noskrāpētā krāsa nerīt uz nerviem, jāpaēd laima kūka, jāpadzer piparmētru tēja un jāiet peldēt, purvā, sešos no rīta
tas ir īstais laiks, kad pilsētā rakstīt dzeju, un saburzīt, piena pakas kartons slēpj figūru, kāds piedāvā liesmiņu, bet tas nepalīdz, telpiskuma uztvere netīrā spogulī pārceļ starp dimensijām un tas izskatās pēc samīcītā auto spoka, tā ir kā mēbele ko žēl mest ārā un šķiet, ka jāpasargā no putekļiem, bet tā lupata
zem segas kāds brauc ar riteni, cīnās – par sarkano un par zilo, tur kaut kas dzimst, tas ir lūzuma punkts mākonī, kas sastāv no vēnām un artērijām, tā ir atgriešanās pie ritma, kad nav ko teikt, ir pilna mute – tas ir šokolādes un košlenes papīrs, paberzē savu ādu pret to un pret sienu un ir grafiti, kurš stāsta kāda sajūta ir, kad kāds cits aizspieš tev acis
viņa redz, ka mežā notiek kaut kas traks, mēnešreizes un kūla, benzīna kanna nav mušmire, bet ir jēls steiks, viss, kas ir sarkans, tā forma ir pakārtota, tā var būt arī magone, vai komunists, vai džekijs čans
un tad kā zem kažokādas piemeklē miers, tas dziest dabiskā kustībā un nedabiskā krāsā, priecīgā reivā pirmās klases vizuālās mākslas uzdevums par tēmu “tava vasara”
Ieraksts un pieraksts tapis izstādes laikā: par telēm un viņu ganībām stāstīja izstādes apmeklētāji, izdevumā lasāmo, redzamo un klausāmo pierakstīja izstādes autore.
čugun savos darbos mēģina amalgamēt dažādus alķīmijas elementus - miesu, garu, idejas un to ierobežojumus, it īpaši ierobežojumus.
izdevniecība Četrdesmit grādi
izdoti 25 eksemplāri
2022
Foto: Beāte Gredzena