Be Not Afraid
Einārs Lūšviks Olafsons (IS)
10/12-10/01/2026
Paveries kāpurā uz lapas.
Skat, cik tas priekpilns.
Tas redz tikai zaļu.
Tas redz tikai lapas.
Un viņam patīk tās ēst.
Kāpuram nav lidotkāres.
Bet, ja tas mielosies tā, kā līdz šim,
tas neizbēgs lidojuma.
Tas dzird tikai kraukšķīgo ritmu
savos rāmajos pūliņos,
līdz žokļi pamazām top gurdi
un spārni tiek pie vārda.
Spārniem ir pašiem sava balss.
Tos nevar ilgi turēt atstātus bez vērības.
Kad vilcinies klausīties spārnu padomā,
viss aiziet šķērsām.
Einārs Lūšvīks Ólafsons (Einar Lúðvík Ólafsson) 2020. gadā absolvējis Islandes Mākslas universitāti ar bakalaura grādu tēlotājmākslā. Savos darbos Einārs piedāvā kritisku skatījumu uz sabiedrību un glezniecību: pārveidojot un rekontekstualizējot vēsturiskas mākslas kustības, viņš pievēršas cilvēka stāvoklim mūsdienu laikmetā. Pētot cilvēka eksistenci savstarpējās saistībās, konteksta iztrūkumā un absurdā, viņš vērš skatu uz strauji mainīgo sabiedrību, kas ierobežo pārdomas un iekšēju kontemplāciju.
Izstādi atbalsta VKKF
Grafiskais dizains: Elīna Salnāja
Dzejolis: Einārs Lūšviks Olafsons
Atdzeja: Ieva Viese
Foto: Lidija Zaneripa un Ieva Viese
Einārs Lūšviks Olafsons (IS)
10/12-10/01/2026
Paveries kāpurā uz lapas.
Skat, cik tas priekpilns.
Tas redz tikai zaļu.
Tas redz tikai lapas.
Un viņam patīk tās ēst.
Kāpuram nav lidotkāres.
Bet, ja tas mielosies tā, kā līdz šim,
tas neizbēgs lidojuma.
Tas dzird tikai kraukšķīgo ritmu
savos rāmajos pūliņos,
līdz žokļi pamazām top gurdi
un spārni tiek pie vārda.
Spārniem ir pašiem sava balss.
Tos nevar ilgi turēt atstātus bez vērības.
Kad vilcinies klausīties spārnu padomā,
viss aiziet šķērsām.
Einārs Lūšvīks Ólafsons (Einar Lúðvík Ólafsson) 2020. gadā absolvējis Islandes Mākslas universitāti ar bakalaura grādu tēlotājmākslā. Savos darbos Einārs piedāvā kritisku skatījumu uz sabiedrību un glezniecību: pārveidojot un rekontekstualizējot vēsturiskas mākslas kustības, viņš pievēršas cilvēka stāvoklim mūsdienu laikmetā. Pētot cilvēka eksistenci savstarpējās saistībās, konteksta iztrūkumā un absurdā, viņš vērš skatu uz strauji mainīgo sabiedrību, kas ierobežo pārdomas un iekšēju kontemplāciju.
Izstādi atbalsta VKKF
Grafiskais dizains: Elīna Salnāja
Dzejolis: Einārs Lūšviks Olafsons
Atdzeja: Ieva Viese
Foto: Lidija Zaneripa un Ieva Viese